Punktu masāža
Punktu masāža
ir Ķīniešu tradicionāla ārstniecības metode, kura iedarbojoties uz ķermeņa
bioloģiski aktīviem punktiem, regulē organisma darbību kopumā. Šo metodi
pielieto slimību profilaksē un ārstēšanā. Punktu masāža palielina ārstnieciskās
masāžas efektivitāti un nostiprina efektu, tāpēc vēlams šīs tehnikas kombinēt.
Austrumu
medicīna pēta sakarības starp fizioloģiskiem un psiholoģiskiem procesiem
cilvēka organismā un uzskata, ka tie nav atdalāmi viens no otra, kā tiek
uzskatīts Rietumu tradicionālajā medicīnā.
Austrumu
medicīna nosaka veselību kā bilanci starp Iņ un Jan, diviem pretējiem spēkiem,
kas ir atkarīgi no organisma spējām adaptēties izmaiņām un atgūt sākotnejo
stāvokli (Beinfield & Korngold, 1991).
Jebkura slimība ir Iņ un Jan līdzsvara zudums organismā.
Līdzsvars
starp Iņ un Jan tiek panākts asins enerģijai (Qi) brīvi cirkulējot starp
enerģētiskiem kanāliem jeb tīkla vadiem, kurus sauc par meridiāniem. Šie
meridiāni jeb kanāli veido tīklu, kurš savieno ķermeņa virsmu ar iekšējiem
orgāniem un iekšējām sistēmām. Ķermeņa virsma noteiktos punktos var signalizēt
par iekšējiem traucējumiem un brīdināt par slimības attīstības gaitu (Wisen man
& Feng, 1998). Iedarbojoties uz šiem punktiem, var ietekmēt meridiānu jeb
iekšējo orgānu funkcionālo sistēmu, ko pēta refleksoterapija jeb akupresūra.
Akupresūras punktos ir lielāka vielmaiņa, limfas un asins plūsma, līdz ar ko
aktīvāka skābekļa absorbcija, lielāka hormonu, acetīlholīna koncentrācija,
palielināta spiediena jūtība, elektriskais potenciāls ir lielāks un pretestība
līdzstrāvai ir mazāka. Bioelektriski un siltuma parametri slimiem cilvēkiem
šajos punktos atšķiras (Пишель et al.,
1989).
Akupresūra ir
neinvazīva rentabla metode, kurai nav nepieciešamas nekādas iekārtas vai
palīgmateriāli. Akupresūrai ir vēl mazāk potenciālo nelabvelīgo efektu nekā
akupunktūrai (zilumi, sāpīgums, tirpšana, ja trāpa nervā). Katrs cilvēks vai
medicīnas personāls var viegli iemācīties un pielietot akupresūras metodes, lai
veicinātu savu vai cita pacienta veselību.