Guaša nav masāžas veids, bet Austrumu tradicionāla ārstēšanas tehnika, ko var pielietot atsevišķi vai papildus ārstnieciskai vai jebkurai citai masāžai. Guaša tulkojas, kā ļaunuma izvadīšana no organisma. Šai procedūrai izmanto pēc īpašas ķīniešu metodikas no augiem gatavotu Guaša sarkanu eļļu ar sildošo efektu un speciālo skrāpekli no bifeļa raga, ar ko berzē ādu līdz parādās apsārtums. Jo izteitāks un tumšāks ir apsārtums konkretās vietās, jo lielāka tur ir problēma (muskuļu sasprindzinājums, trigerpunktu izveidošana, asinstāze utt.). Svarīgi atzīmēt, ka tie asinsizplūdumi nav zilumi, jo zilums rodas mehāniskās traumas rezultātā, kad plīst kapilārs vai asinsvads. Guaša procedūras laikā aizstāvējušās asinis no kapilāriem izspiež starpšūnu telpā, nerādot mehānisku bojājumu. Tajā brīdī organisms ieslēdz aizsargreakcijas un aizsargmehānismus, palielinot šūnu vielmaiņu, aktivizējot audu funkcijas un drenāžu, vielmaiņas gala produktu izvadīšanu, kā arī veic asins atjaunošanos un apkārtējo audu strauju reģenerāciju. Guaša iedarbojas uz meridiāniem un akupunktūras punktiem. Šī metode ietekmē visu organismu. Tā ļauj piekļūt dziļākiem muskuļu slāņiem un palīdz novērst saaukstēšanos agrīnā stadijā. Saauktēšanos no Austrumu medicīnas viedokļa definē kā patogēnā faktora (aukstuma vai vēja) iekļūšana organismā, pārvarot organisma pretestības spējas, veidojot asins (enerģijas) stāzi. Guaša procedūra novērš stāzi, uzlabojot asins (enerģijas) cirkulāciju enerģētiskos kanālos, un mazina sāpes.

Sekas pēc procedūras izskatās estētiski vulgāras, bet procedūra pacientam reti kad ir sāpīga.